Ministru kabineta noteikumi Nr.534
Rīgā 2003.gada 23.septembrī (prot. Nr.50 26.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku ventilācija”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
3.3. Ventilācijas sistēmu sastāvdaļas
110. Āra gaisa ņemšanas
ailas izvieto tā, lai ventilācijas sistēmā nonāktu pēc iespējas mazāk
putekļu un ziemā tās netiktu aizputinātas ar sniegu. Ja nav citu
nosacījumu, āra gaisa ņemšanas ailas ierīko ne zemāk kā 2 m augstumā no
zemes virsmas. Āra gaisa ņemšanas ailas var ierīkot zemāk, ja veikti
pasākumi, kas nepieļauj putekļu iesūkšanu un sniega aizputinājumus.(skat zīm)
111. Ja āra gaisa
ņemšanas vieta atrodas intensīvas transporta kustības zonā, ieteicams
āra gaisu ņemt ēkas jumta līmenī, ievērojot jumta sakaršanu vasarā.
112. Āra gaisa ņemšanas
ailas attālina no piesārņotā gaisa izvades vietām horizontālā un
vertikālā plaknē tā, lai nenotiktu izvadītā gaisa pārplūšana uz āra
gaisa ņemšanas vietu, īpaši, ja nav pieļaujama recirkulācija.(skat zīm)
113. Gaisa apstrādes
iekārtas projektē atbilstoši standartam LVS EN 1886, ja projektēšanas
uzdevumā attiecīgās būves ekspluatācijai nav paredzētas īpašas prasības.
114. Gaisa apstrādes
iekārtas ēkā izvieto īpašās telpās. Gaisa apstrādes iekārtas pieļaujams
izvietot apkalpojamās telpās, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā
un veikti pasākumi, lai atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 22.maija
noteikumiem Nr.214 “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem
dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijās” novērstu vibrāciju un
trokšņu izplatīšanos.
115. Telpas, kurās
atrodas gaisa apstrādes iekārtas, atdala no citām telpām ar ugunsdrošām
starpsienām, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60,
ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par
R-60, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par
EI-30.
Skaidrojums 114/115; attiecas uz publiskām telpām rekonstruējamās ēkās un daudzstāvu jaunceltnēs, uz privāto sektoru neattiecas.
116. Gaisa apstrādes
iekārtas komplektē ar atbilstošas jaudas kaloriferiem vai citām
sildierīcēm gaisa sildīšanai ziemā. Ūdens kalorifera sildvirsmas
rezerve nav ieteicama lielāka par 10 %, lai nepalielinātu kalorifera
iesalšanas risku. Ja sistēmā par siltumnesēju izmanto ūdeni un
kaloriferam ir palielināta sildvirsma, sistēmu nedrīkst ekspluatēt bez
mazā loka cirkulācijas sūkņa.
Skaidrojums 116: kalorīfers - gaisa vadu pieplūdes sistēmā iemontēts sildītājs paredzēts izmantošanai pie zemām āra temperatūrām.
117. Gaisa apstrādes iekārtu aprīko ar gaisa mitrinātāju, ja citādi nav iespējams sasniegt nepieciešamo gaisa mitrumu telpā.
118. Ja gaisa apstrādes
iekārtā paredzēts gaisu arī dzesēt, izvērtē, vai kompresijas cikla
dzesēšanas paņēmienu nevar aizstāt ar tiešās vai netiešās adiabātiskās
dzesēšanas paņēmienu, lai samazinātu ietekmi uz vidi.
Skaidrojums 118 ; Adiabātisks process ir
termodinamisks process, kas notiek bez siltumapmaiņas ar apkārtējo vidi.
Adiabātisku procesu var aptuveni realizēt, ja sistēma ir ietverta
siltumizolējošā apvalkā vai arī ja process norisinās ļoti ātri un siltumapmaiņa
nepaspēj notikt. Piemēram dzesēšanas sistēma ar diviem dziļurbuma avotiem, kur aukstais ūdens no grunts caur dzesēšanas sistēmu noplūst atpakaļ dzīlēs.
119. Enerģētisko resursu
taupīšanas pasākumi nedrīkst negatīvi ietekmēt telpas gaisa kvalitāti.
Lai taupītu enerģētiskos resursus, gaisa apstrādes iekārtas komplektē
ar izvadāmā gaisa siltuma un aukstuma utilizatoriem. Utilizatora tipu
izvēlas, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos aprēķinus.(skat.zīm)
Skaidrojums 119; Utilizators - siltummainis, kas iemontēts ventilācijas iekārtā. Energoefektivitātes uzlabošanas galvenā sastāvdaļa.
120. Izvēlas ventilatoru, kuram ir augstākais lietderības koeficients.
121. Ja ventilācijas
iekārtu uzstāda ārpus telpām, veic tās siltumizolāciju, lai novērstu
nelietderīgus siltuma zudumus un ūdens tvaiku kondensāciju.
122. Ventilācijas
iekārtas aprīko ar ierīcēm (vibroizolatoriem, elastīgajām starplikām,
trokšņu slāpētājiem), kas slāpē vibrāciju un troksni, atbilstoši
Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumiem Nr.214 “Noteikumi par
akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un
teritorijās”, nepieļaujot vibrācijas un trokšņa izplatīšanos telpās vai
ārpus ēkas.
|